Par to mūsdienās runā ļoti daudz un pastāv dažādas izpratnes, kas tad īsti ir “veselīgs uzturs”. Taču lielāko daļu veselīgo uzturu speciālisti un entuziastu vieno pārliecība, ka veselīga uztura pamatā ir dārzeņi un augļi, jo tajos ir ļoti daudz vitamīnu. Tad nu aplūkosim tuvāk, kas augļus un dārzeņus padara tik vērtīgus!

Kas mums par to būs, ja ēdīsim augļus un dārzeņus?
Ēdot augļus, ogas un dārzeņus, mēs bagātinām savu uzturu ar vitamīniem, minerālvielām, antioksidantiem, balastvielām, kā arī ar augu izcelsmes bioloģiski aktīvām vielām, kas nav uzturvielas, bet pasargā organismu no hroniskām slimībām.
Augļi un ogas satur organiskās skābes un ēteriskās eļļas, kas rosina ēstgribu, veicina gremošanas sulas izdalīšanos un kustību zarnās. Tāpat augļi, ogas un dārzeņi satur dažādus fermentus, kas atvieglo ēdiena gremošanu.

Cik tad daudz ir jāēd dārzeņi un augļi?
Kopumā augļiem un dārzeņiem jāveido viena trešā daļa no dienā apēdamā uztura. Vajadzētu censties apēst vismaz 5 porcijas augļu un dārzeņu katru dienu. Dienā apēdot vismaz 400 - 500 grami augļu un dārzeņu tas var palīdzēt samazināt tādu hronisko slimību, kā sirds asinsvadu slimību un atsevišķu ļaundabīgo audzēju veidu risku. Vislabāk, ja uzturā ir dažādu krāsu augļi un dārzeņi.

Krāsai IR nozīme!

Antioksidanti ir tie, kas piešķir dārzeņiem un augļiem krāsas. Piemēram, likopēns  tomātus padara sarkanus, antocianīni mellenes un zilenes – zilas, dzērvenes un ķiršus – sarkanus, bet bietes iekrāso ar purpuru. Tāpēc arī katrai krāsai it kā piemīt atšķirīga pozitīva ietekme uz cilvēka organismu. Violeti dārzeņi un augļi (baklažāni, mellenes, upenes, granātāboli, violetais kāposts un citi) būs bagātākie ar vienu no spēcīgākajiem antioksidantiem – antociāniem. Tie organismā uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, gan normalizē asinsspiedienu, gan arī uzlabo holesterīna maiņu organismā. Zaļos dārzeņos un augļos (kāposti, āboli, brokoļi, kabači, kivi u.c.) ir daudz bioloģiski aktīvā pigmenta hlorofila, karotinoīdu, arī K vitamīns un folskābe. Tie uzlabot asinsriti un redzi, kā arī organisma reaktivitāti. Sarkani augļi, ogas (tomāti, dzērvenes u.c.) nodrošina vienus no spēcīgākajiem antioksidantiem karotinoīdus – likopēnu, hesperedīnu u.c. Tie spēj samazināt organismā brīvo radikāļu graujošo darbību, samazina onkoloģisko slimību risku, iekaisumus, kā arī uzlabo organisma imūnās spējas. Dzeltenie un oranžie dārzeņi un augļi, kā citrusaugļi un pašmāju ķirbji, cidonijas, burkāni un smiltsērkšķi, galvenokārt, satur flavonoīdus, beta un alfa karotīnus, kas organismā tālāk spēj pārveidoties par A vitamīnu, uzlabojot imunitāti, kā arī ādas un gļotādu veselību. Šīs krāsas dārzeņu sastāvā papildus esošās balastvielas palīdzēs arī kontrolēt cukura līmeņa izmaiņas.

Vērtīgi zināt!

  • Augļu un ogu atsvaidzinošo garšu rada organiskās skābes – citronskābe, ābolskābe, skābeņskābe.
  • Augļiem un ogām patīkamo garšu un smaržu piedod ēteriskās eļļas.
  • Daudz mikroelementu ir tieši savvaļas augos kā nātrēs, virzā, balandās, ko pavasaros droši var pievienot salātiem.
  • Dārzeņos, augļos un ogās esošās balastvielas organismā aizkavē holesterīna uzsūkšanos no produktiem, kas bagāti ar holesterīnu.
  • Nav ieteicams, ka augļi būtu kuņģī kopā ar citu pārtiku, jo tad tie tur aizkavējas un sākas rūgšanas procesi. Tāpēc augļi jāēd vai nu vismaz pusstundu pirms citas pārtikas, lai tie paspēj atbrīvot kuņģi vai arī 2 - 3 stundas pēc smagās maltītes, kad tā jau sagremota.