Jūrmala nav tikai skaista kūrortpilsēta. Daudziem šī vieta kļuvusi par ko vairāk nekā vienkārši brīvdienām jūras krastā.

To mums parāda arī talantīgāmāksliniece un skatuves dizainere Ilona Gonsovskaja. Viņas darbos redzam pavisam citādāku jūru un Jūrmalu: dažreiz vēsu un pelēku, citreiz pilnu gaismas, rudens un ziemas, dažkārt biedējošu, bet tik un tā fascinējošu. Šajā unikālajā balto un pelēko toņu paletē ir kas tāds, ar ko mēs vēlējāmies dalīties ar jums.

Par vienu noteikti esam pārliecināti - jūra fascinē, apbur un aizrauj. Katram no mums iepazīšanās mirklis ar šo pilsētu - Jūrmalu - ir kļuvis maģisks un atmiņā paliekošs. Ilona precīzi iemanījusies šīs atmiņas un izjūtas notvert gleznās. Jūrmala mākslinieka acīm:

1. Majoru stacija, 1983

Kā sākas Jūrmala? Ierodoties Majoru stacijā! Vai kāds no jums atceras, kā šī stacija izskatījās pirms 35 gadiem? Tā bija neliela koka celtne ar senlaicīgiem pulksteņiem, blakus sliedēm, kas turpina sniegties tālumā.

2. Jomas iela, 2008

Izkāpjot stacijā, pēc tam dodies uz Jomas ielu. Gadu gaitā Jūrmala un Jomas iela teju kļuvuši par sinonīmiem. Šī iela ir brīnišķīgi skaista ne tikai vasarā, bet arī rudenī. Dzeltenās lapas un laternu gaisma lietū padara šo vietu maģisku.

3. Jūra ziemā, 2002

Vai atceries pirmo reizi, kad ieraudzīji jūru? Smaržu? Krāsu? Par to stāsta pati māksliniece:"... neaizmirstams mirklis. Mēs gājām pa priežu mežu. Tētis teica:"Iedomājies, mēs kā primitīvi cilvēki dodamies cauri priedēm un skujām, dzirdam viļņu pērkonam līdzīgo skaņu, bet jorpojām nezinām, kas tas ir..." un tad mēs nokļuvām pie bezgalīgā ūdens."

4. Kaiju klusā daba, 2008

Katrs no mums saredz un sadzird jūru caur dažādiem toņiem. "Gleznošana ar eļļas krāsām ir kaut kas burvīgs. Krāsu smarža, audekla sajūta..." Caur kādām sajūtām tu baudi jūru?

5. Ābols pie Liellupes upes, 1999

"Pēdējā gada dienā, es piedāvāju Liellupei savu pēdējo un labāko ābolu." Šo ābolu varēja redzēt arī pirmajā foto ar mākslinieci!

6. Koku nakts dzīve, 1987

Pienāk brīdis, kad no Jūrmalas jāaizbrauc - skumji, taču atmiņas par pilsētu vienmēr paliek. Gluži kā jūras skaņas gliemežvākā.