Kuras no šīm tu atceries?

1. Dubultu kūrmāja


1879. gadā pēc Rīgas arhitektu Vinklera un Felsko projekta uzcēltais Dubultu peldu sabiedrības nams. Pie tā ierīkoja vasaras koncertu dārzu, ko akustikas nodrošināšanai apjoza četras papildus ēkas. Līdz pat 1914. gadam vasaras dārzā dārzā notika izsmalcināti koncerti. Vēlāk tur atradās skola. 1970. gadā ēku nojauca. šobrīd pie bijušā kūrmājas dārza iekārtota pasaku māja „Undīne”.

2. Atrakciju pils daile


Spēļu un atrakciju pils uzcelta 1976.gadā. Arhitekts Edgars Šenbergs. Atpūtas kompleksa vienā spārnā atradās bērnu kafejnīca "Ki-ke-ri-gū". Gadsimtu mijā objekts tika privatizēts un jaunais īpašnieks 2002.gadā to nojauca.

3.Kazino bulduros


Neatkarīgajā Latvijā azartspēles bija aizliegtas kopš 1919. gada 5. decembra, tomēr Rīgas jūrmalas pilsētas dome piekrita kādas privātpersonas iniciatīvai un nolēma līdzekļus karā nopostītās pilsētas attīstībai iegūt ar kazino palīdzību un 1922. gada 17. novembrī Bulduru viesnīcas telpās tika atklāts kazino. Ēka nodedzināta 1990. gados.

4. Dzintaru kūrmāja

Dzintaru kūrmāja 20. gadsimta sākumā un pie tās izveidotais koncertu dārzs. Ēka būvēta 1879. gadā, nodega 1930. gadu sākumā.

5. Jūras paviljons Dzintaros

1909. gadā celtā Dzintaru kūrmājas piebūve, kas no 1910. gada tika izmantots kā kazino — azartspēļu (franču preferansa) vieta. Atradās kāpas virsotnē pie pludmales, netālu no tagadējās Dzintaru koncertzāles.1930. gadu vidū Jūras paviljons nodega.

6. Horna dārzs

1870. gadā Horns uzcēla šajā vietā pirmo viesnīcu Majoros un koncertdārzu, kurā koncertēja slaveni simfoniskie orķestri. 1896. gadā Horna dārzā notika pirmais kinoseanss Jūrmalā, bet 1905. gadā - pirmais latviešu mūzikas koncerts, kurā tika atskaņota vēlākā Latvijas himna “Dievs, svētī Latviju”. 1913. gadā Horna dārzs ar visām ēkām nodega lielajā ugunsgrēkā.

7. Mellužu tirgus laukums. 20. gadsimta 20. gadi

8. Vecā Asaru stacijas eka

Asaru satcija atvērta 1877. gadā. Stacijas nosaukums "Assern". Pirmā pasaules kara gados ēka nodega.

9. Majoru “Virpuļgrīda”


Pēc ārzemju kūrortu parauga Majoru pludmales kāpās bija izveidots virpuļgrīdas restorāns ar deju grīdu. 1933. gadā „Virpuļgrīda” nodega.

10. Peldu steķi

Tā kā līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem tika nodalīti vīriešu un sieviešu peldēšanās laiki un noteiktas atsevišķas stundas pastaigām pludmalē, peldu steķi bija ierasta pludmales satāvdaļa. Tie sākotnēji tika būvēti privātām vajadzībām un sniedzās jūrā līdz pat trešajam sēklim. Peldu steķi no piekrastes pazuda pēc I Pasaules kara.

11. Jūras pērle

1965.gadā celts pludmales restorāns. pirmajā stāvā atradās bārs, otrajā – restorāns un trešajā – āra kafejnīca. vasarās vieta bija tik pieprasīta atpūtnieku vidū, ka pieejama bija vien maksātspējīgiem cilvēkiem un tiem, kam bija pazīšanās. Ēku nojauca 2001. gadā.

12. Vecā Majoru stacijas ēka

Stacija apkalpoja atpūtniekus, vasarnīcu īpašniekus un Majoru muižas sīkzemniekus. 20. gadsimta sākumā tā bija galvenā stacija zemeņu eksportam uz Sanktpēterburgu. Kopš 1919. gada stacijas nosaukums ir Majori. Sākotnējā stacijas ēka nojaukta 1922. gadā.

13. Atrakciju parks Asaros

20. gs otrajā pusē Asaros, Kāpu ielā atradās plašs atrakciju parks, kas darbojās līdz pat 90. gadu vidum.

14. Asaru jūras paviljons

Ostas paviljons.

15. Dzintaru kūrmāja

Dzintaru kūrmāja 20. gadsimta sākumā un pie tās izveidotais koncertu dārzs. Ēka būvēta 1879. gadā, nodega 1930. gadu sākumā.